Tos pirmos septembrus ne izskaitīt,
Tie tā kā brūni kastaņbērni, tā kā zīles krīt.
Un sakrīt čaklo skolasbērnu somās...
Pa skolas taku eju šodien, iešu rīt,
Virs Gaismas dārza gaiši saules stari spīd
Un iemirdzas tie manās klusās domās.
Virs Gaismas dārza dzidras lietus lāses krīt,
Kāds būsi, skolas gads, vai vari pasacīt?
Vai darbīgs, jaudīgs, veiksmīgs visās jomās?
Prieks kopā atkal būt un acu skatus mīt,
Un spēka vārdus citam cita lūpās nolasīt.
Ir Skolotājs un Skolēns savās lomās.
/Skolotāja Ināra/
Lai sirsnīgais atkalredzēšanās prieks iedvesmo visus skolotājus, skolēnus un viņu vecākus jaunu virsotņu sasniegšanai!